[ Jaunākais Forumā · Dalībnieki · Foruma noteikumi · Meklēšana · RSS ]
Lappuse 1 no 212»
Forums » Forums » Muldētava » Mazo Upju Sakopšana (Esi foreļotājs?! Mums vajadzētu saorganizēties!)
Mazo Upju Sakopšana
UnikisDatums: Pirmdiena, 26-03-2012, 09:54 | Ziņojums # 1
Major general
Grupa: Administrators
Ziņojumu skaits: 391
Statuss: Offline
Idejas 21.aprīlim un ne tikai:

http://www.fishing-story.com/wp-cont....012.jpg

http://www.fishing-story.com/wp-cont....lpp.jpg

Raksts no žurnāla "Vides Vēstis" 2012.gada ziemas numura.


Forele ir pārāk vērtīga, lai tiktu noķerta tikai reizi!
Mans blogs angļu mēlē: http://www.fishing-story.com
 
MKDatums: Otrdiena, 27-03-2012, 11:07 | Ziņojums # 2
Pieredzējis forelists
Grupa: Moderators
Ziņojumu skaits: 428
Statuss: Offline
Nu nezinu, nezinu...lielāka jēga būtu no bebru dambju, tur kur tas tiešām vajadzīgs, jaukšanas.

Āķus siekstā !!!

www.gofishing.lv
 
jurriDatums: Otrdiena, 27-03-2012, 13:07 | Ziņojums # 3
Sergeant
Grupa: Checked
Ziņojumu skaits: 31
Statuss: Offline
Es zinu vienu upi kur šie tā saucamie sakopēji ir pilnīgi izvarojuši. Katru rudeni viņi ar zāģiem un cirvjiem iztīra pēdējo koku no upes un viss tas notiek nārsta laikā. Galvenais jau, ka ar laivu var nobraukt. Šajā upē zivju galvenā paslēptuve ir tieši koku sanesumi un noliekušies krūmi. Specifisko krastu dēļ paceres neveidojas, jo kā zināms ūdens nevar īsā laika sprīdī izgraust dolomītu. Esmu kategoriski pret šādiem pasākumiem kur cilvēks atkal grib regulēt dabu.

juris
 
UnikisDatums: Otrdiena, 27-03-2012, 13:21 | Ziņojums # 4
Major general
Grupa: Administrators
Ziņojumu skaits: 391
Statuss: Offline
Neiet jau runa par krastu noblietēšanu un zāliena appļaušanu. Mans skatījums uz to visu ir- regulāri izjaukt bebriniekus un padarīt koku krāvumus bebram neizjaucamus. Tāpat diez vai talkas tiks veiktas mazajās "slepenajās" upītēs, ko nevienam negribas atklāt. Tur tie paši daži copmaņi, kas viens otru zin, var saorganizēties un savest savu upi kārtībā.

Man patīk Ogres upes koncepts gan ar zivju ielaišanu, gan drusku sakoptiem krastiem. Ir gan zivis, gan mušiņotājam, kur atvēzēties. Nebūtu vairāku hesu, kas čakarē līmeni, upe vispār būtu ideāla. Vairāk tādu upju, kur regulāri tiek papildināts zivju krājums

Man patīk rakstā redzamajās bildēs pamanāmās izmaiņas upē pēc talkas. Otrajā lapā divās bildēs redzams viens un tas pats līkums. Redzams, ka dažu dienu laikā upe ir pārtapusi no lēnas un duļķainas par strauju un krāčainu upi. Straume pati spēj noraut lieko smilti un atsegt akmeņaino gultni. Uzreiz upē daudz vairāk skabekļa un sīkajām krāces, kur patverties un baroties. Es domāju, ka strauja upe arī daudz vairāk barības spēj transportēt dienas laikā.

Es daudz vairāk uzticos hidrobiologiem, nekā dažiem "foreļotājiem" ar "no pirksta izzīstu" viedokli. Es esmu ļoti skaistas foreles ķēris tieši pie mājām ar nedaudz piekoptiem upju krastiem. Ja tie, kas sakopj krastus, paši "neizdauza" foreles, tad viņas sakoptās vietos dzīvo labprāt. Esmu pat dzirdējis nostāstus, ka foreles var "piesiet" vienā upes posmā ar piebarošanas metodi...


Forele ir pārāk vērtīga, lai tiktu noķerta tikai reizi!
Mans blogs angļu mēlē: http://www.fishing-story.com
 
UnikisDatums: Otrdiena, 27-03-2012, 13:26 | Ziņojums # 5
Major general
Grupa: Administrators
Ziņojumu skaits: 391
Statuss: Offline
Rakstā ir minēts, cik daudz koku ir jāatstāj upē. Neiet runa par pilnīgu iztīrīšanu no kokiem. Olte arī pēdējos gados cilā tēmu par upju attīrīšanu no kokiem- ir mums tie koki upēs par daudz. Pats vairākas reizes esmu piefiksējis upju sačakarēšanos līdz nemaņai, kur foreles nav kilometriem sastopamas bebru dēļ. Šobrīd starp kokiem upē un bebriem ir liela saistība.

Forele ir pārāk vērtīga, lai tiktu noķerta tikai reizi!
Mans blogs angļu mēlē: http://www.fishing-story.com
 
JānisDatums: Otrdiena, 27-03-2012, 14:23 | Ziņojums # 6
Private
Grupa: Users
Ziņojumu skaits: 10
Statuss: Offline
Es gan atbalstītu upju tīrīšanu. Bet ar bebriem ir liela problēma, esmu arī mednieks, bet bebrus varu šaut un ķert tikai savās medību platībās, lai gan varētu viņus pamocīt arī citur, bet tas atkal ir sarežģīti. Bebru aizsprostus jaukt nost, tas ir īslaicīgs efekts, ja tajā vietā netiek izķerti bebri, jo pēc nedēļas - divu laikā aizsprosts būs vietā un ar uzviju, par to esmu daudz pārliecinājies, jo aizsprostus regulāri jaucam medību laikā.
Aizsprostu jaukšanu upēs vajadzētu apvienot ar medniekiem un suņiem, izšaujot attiecīgajā vietā bebrus, tad arī attīrīsim no foreļupēm bebrus, savādāk nekā nebūs.
 
MKDatums: Otrdiena, 27-03-2012, 16:10 | Ziņojums # 7
Pieredzējis forelists
Grupa: Moderators
Ziņojumu skaits: 428
Statuss: Offline
Atbalstīšu Jāni ar savu "foreļotāja" no "pirksta izzīsto" viedokli. Dabīgi skaloti koki, kas iekrituši upē nerada nekādu ekoloģisko katastrofu lai tos tagad vajadzētu izpucēt, upe pati visu saliek pa plauktiņiem. Galvenā problēma ir bebri un to pārapdzīvotība atsevišķos upīšu posmos. Tas ar atrunu, ka stāsts ir par forelēm.
Uniki, neņem ļaunā, bet tajos rakstos netiku manījis nevienu vārdu par forelēm, ainaviski skatāmi skati, skābeklis, bla, bla, bla...Tas kas ir cilvēkam skatāms nebūt nenozīmē, ka tas ir dabai draudzīgs. Ja gribas izveidot pastaigu parku- uz priekšu, zāģi zobos un aiziet.
Vislielākā problēma ir bebri, kas nopludina nārsta vietas, uzpludinājumos uzkarst ūdens un veidojas nogulsnes, kas nebūt neražo skābekli un tā tālāk un tā joprojām.
Bebrs ir derīgs "kukainis" vienīgi pareizajās proporcijās. Nelieli bebru dambji tikai uzlabo zivju uzturēšanās vietas un pārtikas bāzi, bet ja šie uzpludinājumi nodambē upi, tad tā jau ir katastrofa. Ar to vajadzētu cīnīties un iesaistīt arī medniekus, kā jau Jānis rakstīja.
Hau smile


Āķus siekstā !!!

www.gofishing.lv
 
UnikisDatums: Otrdiena, 27-03-2012, 17:09 | Ziņojums # 8
Major general
Grupa: Administrators
Ziņojumu skaits: 391
Statuss: Offline
Varbūt jāiepērk šosezon pārītis bebru slazdu un jāapvienou foreļu cope ar bebru ķeršanu? cool Tik vajadzētu kādu, kas ievada dīrāšanas un citos procesos happy Varbūt jāpieslēdzas kādam vietējam mednieku kolektīvam?

Forele ir pārāk vērtīga, lai tiktu noķerta tikai reizi!
Mans blogs angļu mēlē: http://www.fishing-story.com
 
darznieksDatums: Trešdiena, 28-03-2012, 00:35 | Ziņojums # 9
Major
Grupa: Users
Ziņojumu skaits: 94
Statuss: Offline
Par bebru medīšanu:
Medīt tu vari savās platībās ar mežniecības izsniegtu īpašu atļauju slazdu izlikšanai, visa pārējā pašdarbība ir nelikumīgas medības, kas maigi sakot ļoti nepatīk medniekiem savās platībās ka kāds malo.

Par upju tīrīšanu:
Cēlam komunismu, taisnojam upes, meliorējam, intensīvi lauksaimniekojam, tad visu pametam un uzreiz gribam atpakaļ visu pa vecam. Piedod Uniks, bet mana akadēmiskā izglītība saka: tas ir patērētāju sabiedrības mur......gi. Upes nav parki. Lielāko daļu Zviedrijas mežu apsaimnieko saskaņā ar PEFC un FSC sertifikātu (LVM arī tādi ir) Sertifikāts skaidri nosaka par mazām upēm, strautiem un purvainām vietām tuvāk par 2 m neko necirst. Tas arī pašiem zviedriem ir samērā jauna lieta, bet to sāk ievērot arvien vairāk.

Īsos vārdos par upju aizaugšanu ir tā:
Baltalksnis un visāda draza ar ko aizaug upju krasti bieži vien ir pionierkoki, kas izspiež graudzāļu veģetāciju un citu blīvu zemsedzi. parādās vieta kur iesēties eglej, osim, ozolam kā nu kurā vietā dabā tas paredzēts. Protams ja tas ir baltakšna biotips tad tas tur mūžīgi augs, tāpēc ka kāpās aug priedes un nedaudz slapjākā mežā uz māla pamatnes egles utt.......daba pati zin kur ko audzēt.
Lai viss atgrieztos vecajās sliedēs kā tas bija pirms komunisma celšanas jāpaiet saviem gadiem 100.
Vienīgā būtiskā problēma uz ko man nav atbildes ir tā: ka senāk un simtiem gadu atpakaļ daudzas upju palienes un piekrastes tika noganītas vai pļautas kā tā saucamās pieguļas pļavas ar savu īpašo biotopu. Tās tagad pakāpeniski aizaug ar krūmiem un kokiem un atpakaļ tādas bez noganīšanas/regulāras pļaušanas nedabūs.

Iekritušo koku tīrīšana: kādreiz to darīja upēs kuras izmantojalaivu satiksmei /veda plostus. Mazās upes tīrītas nav.

Par bebriem man atbildes nav kā tie ietekmēs upes nākotnē nav, jo pēdējo bebru Latvijas teritorijā nošāva ap 1830 gadu un pirms tam bebru skaits tika cītīgi kontrolēts (bebru tauki ir ideāls līdzeklis ādas apavu impregnēšanai pret mitrumu, dziedzerus izmantoja tautas medicīnā). Bebrus LV atkal ieviesa ap 1930 gadu un pie kā tas ir novedis paši redzat, man šķiet šāds bebru daudzums kā tagad LV teritorijā NEKAD nav dzīvojis, par sekām var tikai teoretizēt.


The Truth Is Out There
 
UnikisDatums: Trešdiena, 28-03-2012, 12:39 | Ziņojums # 10
Major general
Grupa: Administrators
Ziņojumu skaits: 391
Statuss: Offline
Paldies par izsmeļošu atbildi smile Secinājums- upes nav jātīra, izņemot no bebriniekiem un mazajiem hes, bet par cīņu ar bebriem gan jādomā admin

Forele ir pārāk vērtīga, lai tiktu noķerta tikai reizi!
Mans blogs angļu mēlē: http://www.fishing-story.com
 
JānisDatums: Trešdiena, 28-03-2012, 14:35 | Ziņojums # 11
Private
Grupa: Users
Ziņojumu skaits: 10
Statuss: Offline
Pēdējo 2 gadu laikā bebru skaits Latvijā ir nedaudz samazinājies kopš tas vairs nav limitēts dzīvnieks, taču ar visu to vēl LV ir ap 80 tūkst. bebru. Mednieki tos aktīvi medī, bet lai bebru skaitu samazinātu vismaz uz pusi tāpat paies vēl vairāki gadi.
 
darznieksDatums: Trešdiena, 28-03-2012, 21:11 | Ziņojums # 12
Major
Grupa: Users
Ziņojumu skaits: 94
Statuss: Offline
Jani tas tiesa ka bebrs ir nelimitetais, bet tos daudz kur nemedi, gala ne visiem garso. Man ir pamatotas aizdomas ka statistika uzrada bebrus meza zemes, bet ta isti neuskaititi ir parejie bebripiem pamestas lauksaimniecibas zemes utt....

Problema ar bebriem ir ta ka tie vislaik paplasina savu izplatibas arealu un loti biezi uz meza un lauksaimniecibas melioraciju sistemu rekina.


The Truth Is Out There
 
JānisDatums: Ceturtdiena, 29-03-2012, 17:10 | Ziņojums # 13
Private
Grupa: Users
Ziņojumu skaits: 10
Statuss: Offline
Statistika jau ir tikai statistika, ko uzskaita VMD, bet tā ir diezgan tuva patiesībai.
Tagad runājos ar draugiem no viena Cēsu puses medību kolektīva un brīvdienās doma padarboties pa Cēsu puses strautiņiem, pajaukt aizsprostus ko pali vēl nav nojaukuši un pamedīt bebrus, vismaz kāds mazāk. Pavasarī bebri ir kā apdauzīti, kad viņu mājas palos applūst un tie nezin kur likties, tad nu došos cīņā ar grauzējiem, kamēr vēl ar kātiņu nevar staigāt pa upītēm.
 
darznieksDatums: Ceturtdiena, 29-03-2012, 18:09 | Ziņojums # 14
Major
Grupa: Users
Ziņojumu skaits: 94
Statuss: Offline
vēl nedaudz par bebriem, forelēm un ziemeļu upes pērlenēm.

Kurzemes hercogistes laikā no Latvijas tika eksportēts ievērojams daudzums pērļu no upes pērlenēm (tādi divvāku gliemeži kas paretam vēl dzīvo mūsu upēs).

Lai pērlenes dzīvotu tām nepieciešams tīrs tekošs ūdens un smilšains dibens, dūņas tām neder. Foreles savukārt netieši palīdz tām vairoties, pārnesot to oliņas (glohīdijas) pa ziemu uz savām žaunām. Ierodoties bebram viss tiek sačakarēts.

Tāpēc man domāt ka bebru skaits iepriekšējā tūkstošgadē tagatējā Latvijas teritorijā ir bijis krietni mazāks par pašreizējo, jo pērļu augšanas laiks ir vairāki desmit pat simts gadi kamēr no smilšu graudiņa izaug pērle.

Ko darīt ar bebru? Upes pērlenes Latvijā ir uz izmiršanas robežas, bebrs nē.


The Truth Is Out There
 
jurriDatums: Ceturtdiena, 29-03-2012, 19:27 | Ziņojums # 15
Sergeant
Grupa: Checked
Ziņojumu skaits: 31
Statuss: Offline
Bebru skaits pavisam noteikti ir jāsamazina un laikam jau vienīgie, kas to reāli likumīgi var darīt ir mednieki.Tomēr būtu labi, ja medniekiem būtu lielāka motivācija to darīt. Es kautko atceros vai kādreiz medniekam nepienācās atlīdzība par katru nomedīto bebru? Palabo Jāni, ja maldos.

juris
 
Forums » Forums » Muldētava » Mazo Upju Sakopšana (Esi foreļotājs?! Mums vajadzētu saorganizēties!)
Lappuse 1 no 212»
Meklēšana: